Для преподавателей , курсантов и их знакомых будут прочитаны две лекции на руском языке

Uzņemšanas noteikumi.

5.-11.klašu skolēnu uzņemšana maksas grupās sākumnodaļā un pamatnodaļā tiek veikta 3 reizes gadā janvārī, maijā, septembrī.

Bez pārrunām tiek pieņemti skolēni uz lietišķo nodaļu. Bez pārrunām tiek pieņemti olimpiāžu godalgas ieguvēji un skolēni ar labām atzīmēm matemātikā. Reflektants uzrāda administrācijai diplomu vai liecība.

Pēc pārrunas rezultātiem tiek pieņemti pārējie skolēni. Reflektants vienojas ar administrāciju par pārrunas laiku un uzrāda administrācijai liecību vai izziņu no skolas. Lai Jūs pielaistu pie testēšanās, Jums vajadzētu piereģistrēties caur internētu vai pa telefoniem 67336035, 6428902. Līdzi jāņem pildspalva un skolēna apliecība. Jāzina savs personas kods.

On-line mācīšana internētā!!!

Šā gada novembrī kursos uzsākta mācīšana internētā. Uzreiz kļuva skaidrs tehniskais ierobežojums: datu pārraidei tīklā audzēkņu datoros jābūt ne mazākai par 2 Mbit/sek. Aktīvi tiek izmantots Skype un citi programmatūras produkti. Vienas nodarbības ilgums 1,5-2 stundas. Plānots organizēt klasi ar 4-6 audzēkņiem. Nebūt nav noteikts, ka viņiem visiem ir jābūt no vienas apdzīvotas vietas.

Tie, kas vēlas mācīties internētā, var sūtīt iesniegumus uz adresi kursi@progmeistars.lv vai reģistrēties mūsu internēta mājas lapā nodaļā tiem, kas iestājas > reģistrēšanās testēšanai. Pats par sevi saprotams, ka kursi negarantē visu pieteikumu apmierināšanu.

Kursu iespaidīgs ieguldījums

Latvijas informātikas izlases panākumos olimpiādē IOI’2008

Starptautiskās informātikas olimpiādes IOI ir vienas no visatzītākajām sacensībām pasaulē šajā nozarē. Šogad Ēģiptes pilsētā Mubarakā no 16. līdz 23.augustam notika 20. olimpiāde. Tās dalībnieki bija 283 skolēni no 83 valstīm. Saskaņā ar olimpiāžu reglamentu katra komanda varēja pieteikt ne vairāk par 4 dalībniekiem.

Latvijas komanda startēja veiksmīgi, izcīnot vienu sudraba un divas bronzas medaļas!

Tradicionāli labākie bija dalībnieki no Ķīnas, Polijas, Krievijas, ASV. Šajā reizē sekmīgi startēja arī komandas no Taizemes, Taivanas, Dienvidkorejas un Baltkrievijas. Kopumā zeltu saņēma 24 dalībnieki, sudrabu – 47, bet bronzu – 70 dalībnieki. Kopējā ieskaitē par uzvarētāju kļuva Huancheng Yu (Ķīna), otro vietu ieņēma Panupong Pasupat (Taizeme), bet trešo vietu dalīja Dong Zhou (Ķīna) un Marcin Kolscielnicki (Polija).

Latvijas komandu pavadīja Mārtiņš Opmanis un Kārlis Ganģis. Ar “Progmeistars” kursantiem – IOI2008 dalībniekiem - nodarbojās mūsu vadošais pasniedzējs Sergejs Meļņiks. Nodarbības notika 5-6 stundas dienā 5 nedēļu garumā. Piesātināto treniņu režīmu nosaka tāds pat režīms olimpiādē IOI2008. Jaunieši saprata, ka, lai sasniegtu pieklājīgus rezultātus, karstās vasaras dienas nāksies pavadīt nevis pludmalē, bet gan datoru klasē. Intensīvā sagatavošana deva attiecīgus rezultātus: visi trīs saņēma medaļas. Faktiski sacensības notika 2 dienas. Katrā no šīm dienām olimpiešiem tika piedāvāts 5 stundās atrisināt trīs uzdevumus. Par katru uzdevumu maksimāli varēja iegūt 100 punktus.

Lūk, Latvijas komandas sastāvs un rezultāti:

Progmeistara absolvents, Rīgas ģimnāzijas “Maksima” absolvents Pāvels Cupikovs – sudraba medaļa,

Progmeistara kursants, Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas 11. klases skolnieks Oļegs Ošmjans – bronzas medaļa,

Progmeistara kursants, Rīgas 71. vidusskolas 10. klases skolnieks Eduards Kaliņičenko – bronzas medaļa,

aldus pilsētas ģimnāzijas 12. klases skolnieks Mārtiņš Frolovs

No kreisās uz labo pusi: Oļegs Ošmjans, Eduards Kaliņičenko, Mārtiņš Frolovs, Mārtiņš Opmanis

Tas, ka lai sasniegtu augstus rezultātus šāda līmeņa olimpiādēs, ir daudz jādomā un jāstrādā, neatlaidīgi un sīvi – ir zināms visiem. Bet nebūt ne visi zina, kā tieši tas darāms. Šīs un daudzu citu iepriekšējo starptautisko olimpiāžu rezultāti dod mums tiesības paziņot, ka “Progmeistars” kursi dod iespēju intensīvi domāt un strādāt ar sevi. Ārpilsētas skolēni arī tagad var pieslēgties mūsu darbam, izmantojot apmācībai internētu.

Jauns speckurss

“C valoda un datu apstrāde”

Raksta autors — mūsu kursu 2003.gada absolvents. Par pasniedzēju strādā kopš 2004.gada septembra. Mācās RTU DITF (Datorzinātnes un Informācijas Tehnoloģijas fakultātes) profesionālās maģistratūras 2.kursā. Strādā firmā Softikom par programmētāju ar C.

Galvenais kursa objekts - datu plūsmas, galvenokārt binārās un tekstu. Kursa teorētiskā daļa veltīta dažu pieeju apskatei algoritmu, bāzu, datu plūsmu apstrādes ideju koncepciju izveidošanai. Tiek pētīti dažādi algoritmi un to realizācija, kursā realizāciju izveidošanas procesā parādās virkne netriviālu datu struktūru.

Kurss satur šādus sižetus:

1. Darbs ar bitiem, darba ar bitiem specifika, strādājot ar C; bitu plūsmas sinhronā un asinhronā apstrāde.

2. Datu pārraides un glabāšanas formāti, piemēram, datu pārraides formāts elektroniskajam pastam.

3. Kontroles summas datu bojājuma vai netīšas aizvietošanas atklāšanai, pārraidot vai glabājot (nekriptogrāfiskās heš-funkcijas), konkrēti, tiek aplūkoti CRC kodi, to realizācija un noturīgums.

4. Dažādi saspiestības algoritmi bez zuduma (arhivēšana) un to realizācija C valodā. Šeit tiek aplūkotas visdažādākās pieejas, kas tiek pielietotas mūsdienu arhivētājos, konkrēti: statistiskā saspiešana (piemēram, prefiksa koda izveidošana pēc Hoffmana metodes), aritmētiskā saspiešana, bloka kodēšana (Barrouza-Uilera pārveidošana un metodes, kas tiek izmantotas kopā ar to), datu vārdnīctipa saspiešanas metodes (dažādi Ziva-Lempela algoritma varianti).

Algoritmu realizācijai aizvēlēta C programmēšanas valoda. C efektivitāte, tai raksturīgais vadības instrukciju sakopojums un datu struktūra noteica tieši šādu izvēli.

C valodas priekšzināšanas nav vajadzīgas. Nepieciešamais sākuma minimums – 5 bāzes semestri.

C valodas apguvē kurss dod speckursa "C.Unix" alternatīvu. Pie tam kurss izveidots tā, ka visa tā daļu gaitā kursants pakāpeniski apgūst pašu C valodu un mācas izmantot to. Tas nozīmē, ka šajā speckursā var iestāties arī tie, kuri jau zina C valodu – viņiem radīsies iespēja palūkoties uz to no citām pozīcijām, ieraudzīt citu raksturīgu C pielietošanas klasi un, salīdzinot jau ar viņiem zināmo, gala rezultātā smalkāk izprast, izjust valodu, dziļāk iepazīt (visai saturīgi) datu struktūras, kas tiek pielietotas mācāmo algoritmu realizācijā.

Varētu teikt, ka speckurss ir "platformas neatkarīgs" – kursanti izstrādās programmas Unix'am, bet tās pārnešana uz Windows platformu (vai kādu citu) nerada nekādas grūtības.

Vilhelms Ostvalds.

(1853-1932)

http://rus.atlants.lv/?menu=50&virstema=4&subtema=13&w_id=364217

http://www.lvzs.lv/lat/plzk_materiali/stradins_ostv_piemin_uzruna.htm

Vilhelms Ostvalds bija dzimis 1853. gada 2. septembrī Rīgā, muižnieku ģimenē. Viņš bija Baltijas vācu ķīmiķis, filozofs. Ostvalds ir viens no fizikālās ķīmijas pamatlicējiem. Rīgā viņam bija ne visai sekmīga mācīšanās, tāpēc viņš devās uz Tērbatu. Un tur sākās arī viņa zinātniskais un pētnieciskais darbs. Tolaik Tērbatas universitātē nebija pārstāvēta sintētiskā ķīmija, kas tolaik bija vadošā ķīmijas zinātne gandrīz visās Eiropas universitātēs. Universitāti viņš beidza 1875. gadā. Tāpēc Ostvalds pievērsās fizikālajai ķīmijai, pētot skābju un bāzu savstarpējās neitralizācijas likumus. 1881. gadā Politehniskajā institūtā atbrīvojās profesora vieta, un tas lika Ostvaldam atgriezties dzimtajā Rīgā, kur viņš cerēja izvērst savas spējas.

Rīgā aizvadītie pieci seši profesora gadi Rīgas Politehnikumā (1881— 1887) bija ārkārtīgi raženi gan Ostvaldam, gan ķīmijas zinātnei, gan Rīgai. Tieši šo gadu dēļ Rīgas vārdu godam min pasaules zinātnes annālēs. Un tieši tad likts pamats stabilajām ķīmijas zinātnes tradīcijām Rīgā. Arī šodien Latvijas, Rīgas zinātnieku vārds pasaules ķīmijā ir sadzirdams.

Rīgā viņš lika pamatus jaunai zinātnei — fizikālajai ķīmijai, te sacerēja tās pirmo monumentālo rokasgrāmatu, te izdeva tās pirmo starptautisko žurnālu, te atklāja homogēnās katalīzes likumības, izgudroja ierīces, kas palikušas laboratoriju arsenālā vēl šodien (Ostvalda viskozimetrs, pilošā dzīvsudraba elektrods).

Rīgā dzima brīvo jonu teorija, ķīmiskās kinētikas mācība, tieši Rīgā Ostvalds sāka bruģēt ceļu uz savu Nobela prēmiju, kuru saņēma 1909. gadā par katalīzes un ķīmiskā līdzsvara mācības izveidošanu.

Taču Ostvalds nebija šauras nozares zinātnieks, pat ne ķīmiķis vien, viņš bija pasaules mēroga cilvēks. Ostvalds radīja jaunu krāsu mācību — koloristiku, izvirzīja ideju par vienotu starptautisku valūtu, par starptautiskām mērvienībām, papīra formāta standartiem (ko lietojam šodien), popularizēja pasaules valodu “ido”, skolas reformu, potenciālu ģēniju diagnostiku.

Viņš bija viens no pacifisma, miera aizstāvēšanas kustības pamatlicējiem, izvirzīja savu “enerģētisko imperatīvu”: “Neizšķied enerģiju, kāpini to un pārvērt augstākos veidos!”